BukMežā nometnes

DIENAS KĀRTĪBA NOMETNĒ
7.45 -celšanās
8.15-8.45 Rīta sveiciens saulei-iekustēšanās
9.00 - Brokastis
10.00 - 13.30  Pirmās dienas daļas aktivitātes (sportiņš, spēles, pārgājieni, jūras laiks)
13.00 Pusdienas
14.00-15.00/30 Klusā stunda / Telefonu  laiks 
16.30 - 17.30 Izaugsmes/radošuma aktivitātes/ Sporta spēles
17.45. Vakariņas
18.30 veikals, ja labi ēd un uzvedās ;), vakara pastaiga
20.00-23.00 vakara aplis/naksniņas/brīvais laiks/galda spēles/radošās darbnīcas, pārrunas /duša/u.c
23.00-Naktsmiers

Mēs piedāvājam vairāk nekā tikai atpūtu – mēs piedāvājam mērķtiecīgu un vērtīgu personības izaugsmes pieredzi caur aizraujošu lomu spēli. Bērni ne tikai izdzīvos piedzīvojumu un tā laikā pakāpeniski iemācīsies prasmes, kas viņiem būs nepieciešamas fināla vakara rituālam, bet pilnīgi noteikti noderēs arī turpmāk sadzīvē un komunikācijā ar saviem vienaudžiem. Katrs dzīvnieks māca būt labākam cilvēkam. 5 dienas, 5 dzīvnieku mācības, 5 attiecību prasmes.

Izdzīvošanas dabā prasmes: Orientēsimies apvidū, lasot papīra karti un kompasu, vērojot meža pēdas, celsim patvērumu un atpazīsim dabas zīmes..

Emocionālā inteliģence un komandas darbs: aktivitātes, kas veicina dziļu uzticēšanos, savstarpējo palīdzību un spēju strādāt komandā — jo "neviens nevar izturēt pārbaudījumus viens pats".

Radošums, domāšana, lēmumu pieņemšana: radošuma uzdevumi un ātruma-prāta izaicinājumi attīstīs spēju atrast nestandarta risinājumus un pieņemt lēmumus spriedzes apstākļos.

Atbildība un mērķtiecība: Nometne ir viena liela, nozīmīga misija, kas secīgi mācīs bērniem mērķtiecīgi virzīties uz liela mērķa sasniegšanu.

Droša vide: Nometne notiek nometnes personālām labi zināmā un gadiem apgūtā, drošā piejūras ciematā un tā apkārtnē, ar priežu mežu un jūras tuvumu. Visas aktivitātes vada pieredzējuši audzinātāji, ievērojot stingrus drošības pasākumus. 

Lai atbrīvotu Vilku Rūnu no lāsta, būs jāapgūst meža draugu prasmes un jātiek galā ar izaicinājumiem:

TALISMANU MEDĪBAS
Mežā paslēpti četri senie talismani. Katru sargā dabas pārbaudījumi un mīklas. Būs jāatrisina mīklas un uzdevumi, jāsadarbojas, lai tos atrastu.

TUMSAS PĀRBAUDĪJUMS
Kad saule sāk rietēt, mežs mainās. Būs jātiek cauri Nakts takai – tam būs nepieciešama drosme, uzticēšanās komandai un visas iemācītās prasmes.

LĀSTA LAUŠANAS RITUĀLS 
Ja tiksiet galā pirmajiem 3 pārbaudījumiem un atradīsiet visus talismanus, tad vakarā pie jūras jūs pulcēsieties kopā pie ugunskura, lai zvaigžņu ielokā un  jūras šalkoņā, veiktu seno rituālu, kas lauzīs lāstu un atbrīvos Vilku Rūnu.

Leģenda par Vilka Rūnas lāstu

Kad viss mainījās...
Pirms daudziem gadsimtiem šajās piejūras zemēs, kur satiekas priežu mežs ar jūras smilšaino krastu, dzīvoja īpaši ļaudis - Meža sargātāji. Viņi prata sarunāties ar dzīvniekiem, sačukstēties ar vējiem, lasīt likteņstāstus jūras viļņu šļakstos un saprast koku valodu. Spēcīgākais no viņiem bija Vilks Rūna - cilvēks ar sudraba acīm un sirdi, kas piepildīta ar mīlestību pret visu dzīvo. Rūna nebija viens. Viņam bija īpaši draugi, kurus Meža ļaudis dēvēja par Meža Draugu padomi - pieci gudri un uzticami dzīvnieki, kas palīdzēja viņam sargāt meža zinības un mieru:

Stirnu buks Ausmis– lecīgs, straujš un elegants, katru rītu sveica sauli austam jūrmalā un bija meža acis, kas redzēja visu, kas notiek mežmalās, pļavās un meža ļaužu robežās;

Lūsis Rūdis - vieds un drosmīgs, ar maigu sirdi un ķepām, mīl pārvietoties nemanāmi un tik klusi turoties meža ēnās, ka nemana pat dižākais mednieks. Lūsis Rūdis ir meža sargs nakts stundās un ir visu meža viedo zinību un burvestību sargātājs;

Zaķis Knasis -  ātrākais vēstnesis mežā, kurš pārzina katru taku un slēptuvi, nes mājās svētību un pilnas ražas klētis. Nepārspējams domāšanas ātrumā un aizrautīgs stratēģisko zinību eksperts.

Vāverīte Laima - zinātkāra un asprātīga dzīvojas pa koku galotnēm un zina visus meža augšanas noslēpumus, izseko visām dobumos klejojošās meža dzīļu sarunas un rūpējas par meža regulāru jaunaudzīšu veidošanu.

Susuriņa Rasa- mazākā no padomes zvēriņiem, bet ņipra un gudra, jo daudz laika pavada Meža mātes kapucē un dzird pat visklusākos čukstus mežā. Radoša un zinātkāra, vienmēr atradīs piemērotākās aktivitātes katram meža viesim un iedzīvotājam.

Kopā viņi veido nesaraujamu saiti un viņu aizsardzībā mežs zēla mierā un harmonijā.

Tumšā nakts…

Kādā tumšā un aukstā ziemas naktī, kad pilnmēness karājās zemu virs jūras, mierpilnajā piejūras mežā, paslēpies nakts aizsegā, ieradās tumšais burvju māceklis Tumars. Viņa sirds bija nejūtīga un mirusi, skatiens ledaini salts un viņš alka pēc varas. Tumars bija dzirdējis par Meža sargātāju spējām un vēlējās tās nozagt sev. Viņš bija dzirdējis, ka Rūna ir vecākais, tāpēc taisnā ceļā devās pie viņa  un paziņoja: "Atdod man savu spēku, un es tavas zemes atstāšu mierā!” "Mūsu spēks nav man vienam - tas pieder mežam, dzīvniekiem, zemei. Es nevaru to atdot," drosmīgi atbildēja Rūna. Tumara acis iegailējās dusmās. Viņš izrāva no sava apmetņa malas melnu kristāla nazi un trieca Rūnam krūtīs, izrunājot briesmīgu lāstu: "Tā kā tu izvēlies būt kā zvērs, lai zvēra liktenis tevi ķer! Kad pilnmēness debesīs spīdēs, Vilka ādā tev jākauc tam līdz’!" Rūna sabruka, ķermenī izjūtot dedzinošas sāpes. Viņa miesa sāka mainīties - parādījās kažoks, izauga asi nagi, seju pārklāja briesmīgi izķēmots vieplis. Taču visbriesmīgākais - viņš sāka zaudēt savu sirdi, savas atmiņas, savu cilvēcību.
Pieci uzticamie draugi noskatījās šausmās paslēpušies aiz kokiem, saknēm un tuvākās priedes galotnē. "Mēs viņu neatstāsim!" iesaucās Stirnu buks Ausmis, un acīs iemirdzējās pārliecība un noteiktība. Lūsis Rūdis pienāca klāt un uzmanīgi piespieda pieri pie pārvērstā drauga: "Tu esi mūsu brālis, Rūna. Mēs tevi atradīsim, lai kur tu būtu pazudis."
Taču Tumars tikai ļauni pasmējās: "Lāsts ir uzlikts! To nevarēsiet lauzt vēl simtiem gadu!" Šiem vārdiem izskanot meža dziļumā, viņš pazuda nakts tumsā. Bet Tumars vēl bija jauns un aizrāvies ar tumsas spēkiem bija palaidis garām pareģojumu, ka jebkuru Mežam vai tā ļaudīm uzlikto lāstu var lauzt jauni un aizrautīgi ceļotāji, kam rūp meža radības, vilina jūras plašums un sirds īstajā vietā. Ja tādiem nonākot Meža ļaužu piekrastē, pietiks drosme atrast visus 5 talismanus un savienot tos ugunskurā īpašā vasaras naktī, tad lāsts liks lauzts un Tumars zaudēs visas savas spējas un tiks pārvērsts pavisam parastā rakarīgā zēnā. Pravietojums ir vienmēr bijisi ierakstīts milzu akmenī, jūras krastā. Vāverīte Laima, kura bija uzrāpusies augstākajā priedē un visu redzējusi no augšas tagad pēkšņi iesaucās: "Skatieties! Tur, uz vecā pravietojuma akmens pie jūras - kaut kas parādās!" Meža padome traucās uz jūrmalu, un tiešām - uz milzu jūras krastā guļošā akmens, ko viļņi skaloja tūkstošiem gadu, patiesi, atmirdzēja dzintaraini-zeltaini vārdi:

“Kad vasaras naktī mēness atkal celsies augstu, jaunu ceļotāju  komandai jābūt tik drosmīgai, ka ne baiļu kripatiņa tos nebiedē. Četrus talismanus viņiem jāatrod  un svētās Uguns mātei jāziedo! Katru talismanu sargās viens no Meža padomes draugiem:
Stirnu buks: acis, kas redz neredzamo,
Lūsis: viedums, kas nāk no sirds,
Zaķis: ātrums un prāts kopā vētras spēks,
Vāvere: kad augšup veras skats, tālums paveras pats,
Susuriņš : kluss un maigs ir pazemes spēks.
Kad visi pieci talismani atkal būs kopā un komanda pierādīs savu nesalaužamo kopības spēku, tad ugunskura liesmās mesti, tie salauzīs Lāstu un brālim atgriezts dvēseles gaišums un spēks.”

Gadi ritēja. Katru pilnmēness nakti Vilks Rūna pārvēršas par vilkaci un klaiņo pa mežu, bet katru rītu atgriežas cilvēka veidolā, neatceroties neko, ko naktī darījis un piedzīvojis. Viņa sudraba acis ar gadiem kļuvušas skumjākas un atmiņas par meža miermīlību un cilvēku brālību ar katru pilnmēnesi kļūst arvien bālākas...Bet Meža padomes Draugi nekad nepadodas. Viņi sargā talismanus un gatavojas tam brīdim, kad ieradīsies pareizā komanda. Stirnu buks Ausmis paslēpa Ūdens talismanu - kristāldzidru pili, kas atspīd visos varavīksnes toņos - pie slepena avota, kur saplūst trīs meža strautiņi. Tikai tie, kas patiesi prot redzēt, ne tikai skatīties, to atradīs. Lūsis Rūdis apglabāja Zemes talismanu - izsmalcinātu akmeni ar koka sakņu rakstu - zem liela ozola, kur viņš pats mīt. Tikai tie, kas dzīvo un rīkojas no sirds dziļumiem, zina, ka patiess spēks nāk no komandas, kas kopā spēs pārdzīvot jebko un pacelt jebkuru pārbaudījumu. Zaķis Knasis paslēpa Vēja talismanu - vieglu baltu spalvu, kas nekad neizirst - viszaļākajā meža biezoknī. Tikai tie, kas ir gana ātri un gudri, spēs to noķert. Vāverīte Laima ieslēpa Uguns talismanu - dzintara putekļos, kas atmirdz saullēktā kā dzīvās uguns liesmas - dobumā augstākās priedes galotnē. Tikai tie, kas spēj domāt netradicionāli un palīdzēt viens otram, spēs to sasniegt. Bet Susuriņa Rasa sargāja vismazāko, bet visdārgāko- Sirds talismanu - mazu, sudrabotu čiekuriņu, kas ieslēpts zem paša mīkstākā sūnu spilventiņa. Šis bija piektais, slēptais talismans, ko pravietojums pieminēja kā "Susuriņas noslēpumu". Tikai tie, kas prot būt lēni, apzināti, uzmanīgi un maigi, sadzird klusumu, kas runā. Tikai tie to atradīs.

>>>

Un šodien, pēc simts gadu gaidīšanas - JŪS esat šeit! Jūs esat tie drosmīgie jaunie ceļotāji, ko pravietojums uz akmens pieminēja! Meža padomes locekļi sekos jums no tālienes. Viņi novēros, palīdzēs, pārbaudīs - jo viņiem jāzina, vai jūs tiešām esat tie pareizie un īstie - ilgi gaidītie! Pirms jūs varat meklēt talismanus, jums jāpierāda, ka esat to cienīgi.